1Vai mēs atkal sākam sevi ieteikt? Vai mums vajadzīgi ieteikšanas raksti pie jums vai no jums kā dažiem citiem? 2Jūs esat mūsu vēstule, kas ierakstīta mūsu sirdīs un ko pazīst un lasa visi cilvēki. 3Ir redzams, ka jūs esat Kristus vēstule, ko mēs esam sastādījuši un uzrakstījuši ne ar tinti, bet ar dzīvā Dieva Garu, ne uz akmens, bet uz miesīgām sirds plāksnēm. 4Bet tāda paļāvība mums ir uz Dievu caur Kristu; 5Ne tāpēc, ka mēs būtu no sevis spējīgi domāt it kā no sevis, bet mūsu spējas ir no Dieva. 6Viņš arī mums devis spējas kalpot Jaunajai derībai, ne burtam, bet garam, jo burts nokauj, bet gars atdzīvina. 7Bet ja kalpošanai nāvei, kas burtiem bija iekalta akmenī, bija tāda godība, ka Izraēļa bērni nevarēja skatīties Mozus sejā viņa vaiga spožuma dēļ, kas bija pārejošs, 8Vai tad gara kalpošanai nebūs daudz lielāka godība? 9Ja jau pazudināšanas kalpošanai ir sava godība, tad daudz vairāk šī godība pārpilnībā ir taisnības kalpošanai. 10Toreizējā godība vairs nav godība šīs pārlieku lielās godības dēļ. 11Ja jau iznīcīgajam ir sava godība, tad jo vairāk godība ir tam, kas paliek. 12Tā kā mums ir tāda cerība, mēs rīkojamies lielā paļāvībā 13Un ne kā Mozus, kas apsedza savu vaigu, lai Izraēļa bērni neredzētu viņa sejā to, kam jāizzūd. 14Bet viņu prāts ir nocietināts. Jo līdz pat šai dienai, lasot Veco Derību, tas pats aizsegs paliek neatsegts (jo ar Kristu tas izzūd). 15Bet līdz šai dienai, kad lasa Mozu, sega paliek pārklāta pār viņu sirdīm. 16Bet tikko kāds atgriežas pie Kunga, sega tiek noņemta. 17Kungs ir Gars; bet kur Kunga Gars, tur brīvība. 18Un mēs visi, kad atklātām sejām skatāmies Kunga godībā, it kā no Kunga Gara tiekam pārveidoti tanī pat attēlā no spožuma spožumā.