1Vismīļie, tā kā mums ir tādi apsolījumi, tīrīsimies no katra miesas un gara traipa un Dieva bijībā sekmēsim savu svēttapšanu! 2Pieņemiet mūs! Mēs nevienam neesam netaisnību nodarījuši, nevienu notiesājuši, nevienu apgājuši. 3Ne jūsu notiesāšanai es to saku, jo es jau agrāk teicu, ka jūs esat mūsu sirdīs, lai kopā mirtu un kopā dzīvotu. 4Es pilnīgi paļaujos uz jums, es esmu ļoti lepns uz jums. Iepriecinājuma pilns, es pārpilnībā izjūtu prieku visās mūsu bēdās. 5Jo, kad nonācām Maķedonijā, mūsu miesai nebija nekāda miera, bet izcietām visādas bēdas: no ārienes uzbrukumus, iekšienē bailes. 6Bet Dievs, kas iepriecina pazemīgos, Titam atnākot, iepriecināja arī mūs. 7Bet nevien viņa atnākšana, bet arī iepriecinājums ar kādu jūs viņu iepriecinājāt, jo viņš mums stāstīja par jūsu rūpēm par mani, tā ka es vēl vairāk priecājos. 8Es nenožēloju, ka es jūs apbēdināju ar savu vēstuli. Ja man arī bija žēl, redzot, ka tā vēstule (kaut vai uz brīdi) jūs apbēdinājusi, 9Tad tagad es priecājos ne tāpēc, ka jūs bijāt noskumuši, bet tāpēc, ka noskumāt, lai gandarītu; jo jūs noskumāt pēc Dieva prāta, lai jūs mūsu dēļ nekādā ziņā neciestu zaudējumu. 10Jo Dievam patīkamas skumjas rada noteiktu gandarījumu pestīšanai, bet pasaulīgās skumjas nes nāvi. 11Jo, lūk, tās pašas Dievam patīkamās skumjas, ar kādām es jūs apbēdināju, kādu rūpību tās jūsos radījušas, arī aizstāvēšanos, arī īgnumu, arī bailes, arī ilgas, arī centību, arī nosodīšanu! Katrā ziņā jūs pierādījāt, ka jūs šinī lietā neesat vainojami. 12Tātad, ja es jums rakstīju, tad ne tā dēļ, kas padarīja netaisnību, un arī ne cietēja dēļ, bet lai parādītu tās rūpes, kas mums ir jūsu labā 13Dieva priekšā. Tāpēc mēs esam apmierināti. Bet mūsu apmierinājumā mēs vēl vairāk priecājamies par Tita prieku, jo jūs visi atspirdzinājāt viņa garu. 14Un ja es jūs kaut kā viņam esmu cildinājis, tad neesmu palicis kaunā, bet kā viss, ko jums runājām, ir patiesība, tā arī mūsu cildināšana Titam ir bijusi patiesība; 15Un, atminoties visu jūsu paklausību, viņa sirds vēl vairāk ir jums pievērsusies, jo jūs viņu uzņēmāt bijībā un bailēs. 16Es priecājos, ka es visā varu uz jums paļauties.